Apmeklējiet mūsu ikgadējo Jāņu pasākumu lapu šeit
Ar Jāņiem ir saistītas daudzas tradīcijas. Piemēram, sievietes un arī vīrieši parasti valkā vainagus. Sieviešu vainagi ir vīti no ziediem un zālēm, bet vīriešu vainagi ir sieti no ozolu lapām. Mājas ir izpušķotas ar zariem un ziediem vai nātrēm, lai pasargātu māju un tās iemītniekus no ļaunuma.
Ugunij Jāņu laikā ir liela nozīme. Tā nodrošina gaismas pāreju no viena saules gada otrā. Tiek dedzināts vai nu ugunskurs, vai garas kārts galā uzvilkta darvas muca un ir svarīgi lai uguns degtu līdz saullēktam. Populāra ir lēkšana pār ugunskuru jo tā atbrīvo ļaudis no “visa nevajadzīgā”. Rokās saķērušies pāri lēc pār ugunskuru, lai uguns burvju spēks tos vienotu kopā. Ļaudis var iet gulēt tikai pēc saullēkta un pēc nomazgāšanās rīta rasā.
Jāņi Kursā
Tāpat kā latvieši Latvijā, arī mēs svinam Jāņus ar līdzīgām un svētām tradīcijām. Mēs pinam vainagus, kurinām ugunskurus, un svinam līdz rīta ausmai. Mums Kursā ir dejotāji, ķimeņu siers un garšīgs alus. Mēs vienmēr dziedam līdz rītausmai un, pēdējos gados, svinam Jāņus kopā ar igauņiem un lietuviešiem. Baltijas valstīm ir līdzīga vēsture un mēs to godinām ar draudzību. Vai Jāņi, Jaanipäev vai Joninės, mūsu tradīcijas ir līdzīgas. Lielākā atšķirība ir ar Igauņiem kuri Jāņos (Jaanipäev) šūpojas šūpolēs. Latvieši un lietuvieši šūpojas Lieldienās.